Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.

KVALITĀTE, NEVIS KVANTITĀTEKāpēc nepieciešama Latvijas augstskolu apvienošana?

Šobrīd Latvija ir pasaules līderis valsts augstskolu skaita ziņā.
Ar šādu daudziem pārsteidzošu paziņojumu 2017. gada septembrī Latvijas Bankas organizētajā konferencē “IZGLĪTĪBA: NO VIDUVĒJĪBAS UZ IZCILĪBU” nāca klajā tās pārstāvis Mārtiņš Bitāns. Zīmīgi, ka Latvijas Banka, nevis izglītības sistēmas ierēdņi vai valdošie politiķi, aktualizē problēmu, kas jau ilgstoši satrauc Latvijas sabiedrību. Cik efektīva un konkurētspējīga ir Latvijā iegūta augstākā izglītība?

Latvija pēc iedzīvotāju skaita ir vidēja lieluma Eiropas pilsētas izmēra valsts, kurā šobrīd darbojas 49 augstākās izglītības mācību iestādes: 6 universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 20 koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles. Lielāko daļu no šīm augstākās izglītības iestādēm finansē valsts, tātad – mēs visi.
Neskatoties uz valsts budžeta dotācijām teju 93 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nodrošinot 23 000 studentiem iespēju studēt bez maksas, Latvijas augstskolu spēja nodrošināt konkurētspējīgu izglītību joprojām kopumā ir neapmierinoša.

Kā konstatēts Latvijas Bankas pētījumā, viens no būtiskākajiem iemesliem viduvējam augstskolu beidzēju izglītības līmenim ir akadēmiskā personāla zemais atalgojums, kas piespiež pasniedzējus vienlaikus strādāt vairākās augstskolās, rezultātā ciešot kvalitātei. Tas daļēji izskaidro arī augstskolu mācībspēku nelielo zinātnisko publikāciju skaitu, turklāt to līmenis atpaliek ne tikai no Igaunijas un Lietuvas, bet arī tādu valstu kā Ēģiptes un Moldovas kolēģu veikuma.

Vēl būtiskāk – Latvijas mācībspēki netiek ārēji novērtēti. Pēc ES valstu izglītības sistēmu un ES valstu politikas izpētes tīkla Eurydice 2017. gada pētījuma “Modernisation of Higher Education in Europe: Academic Staff – 2017” datiem, Latvijas augstskolu akadēmiskā personāla darba novērtējumam tiek piemēroti tikai 2 no 6 izglītības kvalitātes kritērijiem. Salīdzinājumam: gan Igaunijā, gan Lietuvā augstskolu mācībspēku veikums tiek vērtēts piemērojot 5 no 6 vispārpieņemtiem kritērijiem.

Augstākās izglītības sadrumstalotību un neefektivitāti pārliecinoši atklāj arī 2017. gada Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai augstākās izglītības sistēma ir efektīva”. Lai gan formāli Latvijā netrūkst ierēdņu un institūciju, kas pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, rādītāji būtiski neuzlabojas. Par Latvijā iegūtās augstākās izglītības atbilstību starptautiskiem standartiem atbild 2012. gadā izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA), papildus darbojas Augstākās izglītības padome (AIP), kas formāli izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju un pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, tajā pašā laikā Valsts kontrole konstatējusi: “Augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva un nerada pārliecību par tās ilgtspēju. Šobrīd tā ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu.” Papildus visam augšminētajam Latvijā darbojas arī Latvijas Rektoru padome, kas faktiski darbojas, kā daudzo augstskolu lobijs savu interešu aizstāvībai, nevis tam, lai mūsu nodokļu nauda būtu lietderīgi izmantota.

Ir pienācis laiks izbeigt izglītības ierēdņu mazspēju un vienīgi augstskolām izdevīgo lietu kārtību!
Tikai apvienojot visas Latvijas valsts augstskolas vienā Latvijas Valsts universitātē, mēs panāksim būtiski efektīvāku augstākās izglītības sistēmu. Ar valsts, štata, provinces apvienotu universitāti parasti tiek saprasta viena juridiska persona, kas administrē institūciju kopumu, kurām katrai ir sava augstākās izglītības iestādes identitāte.

Piemēram, ASV The State University of New York (SUNY) apvieno 64 koledžas un universitātes vienas ASV pavalsts ietvaros un kurā studē vairāk nekā 600 000 studentu. Salīdzinājumam – Latvijā studentu skaits ir tikai aptuveni 82 000, un tas ar katru gadu turpina samazināties. Turklāt, kamēr labāko Latvijas universitāšu reitingi būtiski svārstās no gada uz gadu, lielākajai daļai pat neiekļūstot pasaules labāko augstskolu reitingos, savukārt Ņujorkas Universitāte – 318. vietu. Līdzīga augstākās izglītības efektīvas pārvaldības prakse ir plaši izplatīta labākajās pasaules augstākās izglītības sistēmās.

Mēdz teikt, ka tie, kas vēlas ko sasniegt, radīs simts iespēju, bet tie, kas nevēlās – simts atrunu. Ir pienācis brīdis, kad mēs, Latvijas nodokļu maksātāji, vēlamies, lai mūsu nodokļi būtu efektīvi izmantoti. Mēs nemaksājam nodokļus tādēļ, lai ierēdņiem būtu vairāk darba un viņi justos nopelnījuši dāsnas piemaksas. Mēs noteikti nemaksājam nodokļus, lai valsts maksātu ievērojamas algas augstskolu rektoriem. Mēs pieprasām, lai mūsu bērniem beidzot tiktu nodrošināta konkurētspējīga izglītība. Un, jā, mēs to varam atļauties, ja patiesi gribam!

PIEVIENOJIES

Ja Tev nav vienaldzīga Latvijas nācijas pastāvēšana ilgtermiņā un Tu atbalsti mūsu idejas un programmu nākamajām Saeimas vēlēšanām,

KĻŪSTI PAR MŪSU BIEDRU
aizpildot šo anketu:

E-pastā saņemsi apstiprinājumu par iestāšanos.

Vērts izlasīt
LASĪT VĒL