Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.

Kā Saeimas Pieprasījumu komisija apklusina opozīciju?Atis Zakatistovs, politiskās partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs

Politiķu vara balstās sabiedrības novērtējumā. Ja sabiedrība visumā atbalsta eliti, tad tai nav par ko uztraukties, jo nākamajās vēlēšanās pie varas esošie tiks pārvēlēti. Ja sabiedrībā uzticēšanās zūd, tad, iespējams, vara tiks zaudēta. Tādēļ elitei ir tik svarīgi kontrolēt sabiedrisko domu. Parasti, ar sabiedriskās domas ietekmēšanu tiek saprasts spiediens uz medijiem, kas nenoliedzami dažādos veidos tiek īstenots. Tomēr šajā rakstā par citu sabiedriskās domas ietekmēšanas veidu – opozīcijas nomelnošanu un apklusināšanu.

Attiecībās ar opozīciju, elites stratēģija ir vienkārša. No vienas puses, nomelnošanai ir nepieciešams izveidot sliktu tēlu, lai opozīcijas teiktajā neieklausītos. Ir dažādi veidi, kā to panākt. Pirmkārt, tas tiek paveikts ar emocionāli negatīvi uzlādētiem, parasti nedefinētiem, apzīmējumiem – 'populists', 'klauns', 'melis'. Ja izdodas, tad plašākā sabiedrībā opozīcija netiek ņemta vērā, jo ko gan svarīgu var pateikt 'populists' vai 'melis'? Sekas nomelnošanai ir viegli prognozējamas – tikai elites, ne opozīcijas teiktajā ir vērts ieklausīties. Otrkārt, līdzīgi var izmantot ieinteresētības jautājumu. Tiek atkārtots, ka opozīcija grib tikt pie siles, tāpēc emocionāli un bez faktiem ķengājas par elites grūtajām, bet atbildīgajām izvēlēm. Vai šādam apgalvojumam ir pierādījumi? Nē, jo tas nav vajadzīgs nekritiskai sabiedrībai. Mērķis atkal ir sasniegts, jo no opozīcijas vēstījuma satura sabiedrības uzmanība ir novērsta. Visbeidzot, var uzbrukt. Ja opozīcija vēršas pret elites neizdarību, tad var vienkārši vilkt laukā 'pats tāds' kārti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no būtiskā un savstarpējos apvainojumos izklaidētu sensācijas alkstošo publiku.

Nomelnošana ir neizbēgama politikas sastāvdaļa, jo, emocionāli uzrunājot sabiedrību, rezultātus var panākt ievērojami ātrāk, nekā argumentējot. Kā tāda, nomelnošana nav ne slikta, ne laba. Tas ir politisks ierocis un katrs var izvēlēties, vai ignorēt personīgus apvainojumus. Vienīgi jāņem vērā, ka spēku samērs nav vienlīdzīgs, jo plašsaziņas līdzekļi, diemžēl arī sabiedriskie mediji, atrodas tiešā vai pastarpinātā elites kontrolē, kas opozīcijas nomelnošanu plašākas sabiedrības acīs padara efektīvāku un ticamāku.

Taču no otras puses, kas ir raksta centrālā tēma, sabiedrisko domu elites var ietekmēt, opozīciju apklusinot vai cenzējot. Tādā veidā būtiski jautājumi nemaz nenonāk mediju dienaskārtībā. Proti, ja opozīcija vēlas runāt par notikumiem, kas parāda eliti nelabvēlīgā gaismā, tad ir vienkāršs veids, kā diskusiju apklusināt. Saeimā šādu cenzora funkciju veic Pieprasījumu komisija.

Ko dara Pieprasījumu komisija? Vismaz desmit Saeimas deputātiem ir tiesības pieprasīt oficiālus skaidrojumus par valdības darbu un lēmumiem no Ministru kabineta locekļiem. Lai pieminam tikai dažus šī Saeimas sasaukuma laikā sagatavotus pieprasījumus: Ekonomikas ministrijas rīcība ar OIK atļaujām; OIK staciju darbības uzsākšanas kontrole; kases aparātu reforma; Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi. (skat. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webComisCat?OpenView&restrictToCategory=12|Piepras%C4%ABjumu%20komisija&count=1000). Nedaudz pasteidzoties, apmierināšu lasītāju dabisko intuīciju. No 32 dažādiem deputātu pieprasījumiem komisijas cenzori tālāk nav virzījuši nevienu. Noraidīti bez turpmākās darbības ir 24 pieprasījumi, izskatīšanā atrodas 6, bet atsaukti ir 2 pieprasījumi.

Vai sabiedrībai būtu bijis svarīgi diskutēt par minētajiem un citiem jautājumiem? Nenoliedzami. Vai publiskas diskusijas būtu mainījušas notikumu gaitu? Iespējams. Taču tas nav noticis, jo elite nevēlas atzīt savu neizdarību, kļūdas un, iespējams, noziedzīgu rīcību. Tāpēc cenzori centīgi strādā. Opozīcija ir apklusināta un būtiski jautājumi līdz mediju dienaskārtībai nenonāk.

Lai veiktu cenzora darbu, šīs Saeimas laikā ir notikusi 101 Pieprasījumu komisijas sēde, kurās deputātu pieprasījumi ir noraidīti ar balsu vairākumu. Atbildīgie par komisijas darba organizāciju ir komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS), priekšsēdētāja vietniece Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) un komisijas sekretārs Jānis Ādamsons (Saskaņa). Papildus deputātu pamatatalgojumam nodokļu maksātāji par Pieprasījumu komisijas darba vadīšanu no 2014. gada oktobra līdz 2018. gada martam pēc aptuvenām aplēsēm ir samaksājuši kopumā 37163.99 eiro. Tai skaitā, par komisijas darbu deputāts Brigmanis ir saņēmis 16784.51 eiro (viņš gan kopš 02.01.2017 ir atteicies no mēnešalgas daļas par komisijas priekšsēdētāja amata pildīšanu), deputāte Rībena par darbu komisijā ir saņēmusi 10652.08 eiro, bet deputāts Ādamsons 9726.40 eiro.

Bet ir arī cerīga ziņa. Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) ir sagatavojis likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/4934BA0BB390A6CCC2258235002F0587?OpenDocument), kas paredz tiesības deputātiem pieprasīt skaidrojumus par valdības darbu un lēmumiem bez Pieprasījumu komisijas cenzūras. Tādējādi, Pieprasījumu komisija tiktu slēgta un nodokļu maksātāju nauda ietaupīta. Likumprojekts 2018. gada 22. februārī ir nodots izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

Video

  • KPV LV piedāvā LIKVIDĒT KOALĪCIJAS PADOMI
  • KPV LV piedāvā REĀLU ATBALSTU PENSIONĀRIEM
  • KPV LV piedāvā SAMAZINĀT MEDIKAMENTU CENAS
  • KPV LV piedāvā LIELĀKS ATBALSTS ĢIMENES ĀRSTIEM
Citi video
Kalendārs

Pr
Ot
Tr
Ce
Pk
Se
Sv
PIEVIENOJIES

Ja Tev nav vienaldzīga Latvijas nācijas pastāvēšana ilgtermiņā un Tu atbalsti mūsu idejas un programmu nākamajām Saeimas vēlēšanām,

KĻŪSTI PAR MŪSU BIEDRU
aizpildot šo anketu:

E-pastā saņemsi apstiprinājumu par iestāšanos.

Vērts izlasīt
LASĪT VĒL