Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.

Izglītībai jākļūst par valstisku prioritātiIzglītībai nedrīkst būt 122 saimnieki!

Tuvojoties vēlēšanām, esošie varas politiķi leposies ar lielāka finansējuma piešķiršanu vairākām nozarēm, kautrīgi neminot to, ka būtiska daļa šī finansējuma kā parasti nonāks neskaitāmo ministriju, aģentūru un ierēdņu darbības uzturēšanai.

Par to, vai šī nodokļu maksātāju nauda tiek saprātīgi izlietota, praktiski neatbild neviens, jo Valsts kontroles atzinumi bieži tiek ignorēti un neveicina būtiskas pārmaiņas. Daudzās jomās valsts līdzekļi netiek izmantoti saprātīgi, tomēr tieši izglītības sistēma ir uzskatāmākais piemērs valsts līdzekļu neefektīvai izmantošanai.

Latvija šobrīd izglītībai atvēl vislielāko budžeta daļu starp Eiropas valstīm. Pēc OECD datiem, Latvijā ir vislielākā disproporcija tam, cik valsts tērē vispārējai izglītībai un to cik saņem skolotāji šīs izglītības nodrošināšanai. Ja ieguldītie līdzekļi attaisnotu šo būtisko ieguldījumu un Latvijas skolēnu zināšanu līmenis proporcionāli celtos no gada uz gadu, mums nebūtu iebildumu. Tieši no tā, cik izglītoti un konkurētspējīgi būs mūsu bērni, būs atkarīga arī mūsu valsts ekonomiskā izaugsme. Taču šāda mehāniska budžeta līdzekļu piešķiršana izglītībai, kā arī citām jomām, nedod cerēto rezultātu. Tieši otrādi – starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “OECD PISA” pētījumi liecina, ka izglītības kvalitāte Latvijā neuzlabojas. Ir novērojama tieši pretēja tendence, īpaši eksaktajos priekšmetos.

Par izglītības nozari atbildīgie ierēdņi šo pētījumu rezultātus cenšas neaktualizēt un savas darbības un sabiedrības uzmanību cenšas novirzīt uz citu tēmu, t.s. kompetenču izglītību, kuras ieviešanai iespējams apgūt papildu ES finansējumu gandrīz 14 miljonu eiro apjomā. Šādi ierēdņi rīkojas kā negodprātīgi uzņēmēji, kuriem svarīgākais ir finansējums un tā iegūšanas un izlietošanas pamatojums, nevis valstiskas problēmas risinājuma meklējumi pēc būtības.

Kamēr izglītības sistēmas ierēdņi turpina sajūsmināties par pieņēmumiem, ko spēs nodrošināt kompetenču izglītība, Latvijas Bankas ekspertu pētījumi, kas sabiedrībai tika darīti zināmi 2017. gada septembra konferencē “IZGLĪTĪBA: NO VIDUVĒJĪBAS UZ IZCILĪBU”, atklāja daudz skarbāku ainu, pamatoti liekot apšaubīt to, vai kompetenču izglītība spēs atrisināt samilzušās izglītības sistēmas problēmas.
Latvijas Bankas eksperti šajā gadījumā nav ieinteresētās personas izglītībai piešķirtā finansējuma apgūšanā. Iespējams, tieši tāpēc patiesi cenšas izprast cēloņus tam, kāpēc par neapmierinošo vidusskolēnu līmeni jau ilgstoši runā augstskolu mācībspēki un ar augstskolu absolventu kvalitāti ir tik neapmierināti darba devēji.

Centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums matemātikāCentralizēto eksāmenu rezultātu sadalījums matemātikā

Kāda tad ir šīs problēmas “sakne”?

Latvijā ir pārāk liels skolu un skolotāju skaits, kā arī neapšaubāmi liels viduvēju skolotāju īpatsvars. Latvijas Bankas 2017. gada pētījums atklāja šokējošus faktus par to, ka gandrīz pusei no pašreizējiem jaunajiem skolotājiem, mācoties vidusskolā, esot bijušas viduvējas vai pat zemas sekmes, īpaši eksaktajos priekšmetos. Šeit būtu vietā jautājums par skolotāju izglītības kvalitāti – kas būs tie skolotāji, kas ieviesīs šo kompetenču izglītību? Vai tie būs tie paši, kas jau tā netiek galā ar sava priekšmeta mācīšanu un pēkšņi spēs pacelties būtiski jaunā, kvalitatīvā līmenī, lai aizrautu bērnus apgūt papildu zināšanas, vai tie būs tikai centīgi atskaišu rakstītāji, kas ziņos par sekmīgi apgūto finansējumu?

Saglabājoties tik lielam skolotāju daudzumam un nekonkurētspējīgam atalgojumam, Latvijai nav cerību piesaistīt kvalitatīvākus mācībspēkus un būtiski uzlabot vispārējās izglītības kvalitātes līmeni.

Pašreizējo situāciju ar neefektīvu līdzekļu lietojumu ilustrē fakts, ka izglītības sistēmai ir 122 saimnieki. 119 pašvaldības un 3 valsts institūcijas: Izglītības Ministrija, Valsts izglītības satura centrs (VISC) un Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Kā ierasts jo vairāk iesaistīto pušu, jo dažādāka izpratne par mērķiem un kvalitātes kritērijiem.

Pašvaldībām rūp skolotāju darbavietas un viņu nomaksātie nodokļi, ierēdņiem – budžeta līdzekļu apgūšana. Tai pašā laikā izglītības kvalitāte turpina pasliktināties, neskatoties uz tās kontrolieru ievērojamo skaitu. Tieši šīs sadrumstalotās un nepārskatāmās sistēmas dēļ neviens šajā valstī nezina, kāds īsti ir skolotāju atalgojums un pēc kādiem kritērijiem tas tiek aprēķināts. Katrā pašvaldībā ir savas piemaksu sistēmas un koeficienti, kuriem seko ierēdņi ar savām prasībām un sertifikācijām. Rezultātā izglītības sistēma ir birokratizēta un pilnīgi necaurspīdīga. Neviena izglītības reforma nav pabeigta, jo iesaistītās puses nespēj panākt vienošanos. Brīdī, kad politiķi lepni paziņo par algu palielināšanu, labāko skolu skolotāji pamatoti satraucas, jo dažiem no viņiem algas neizprotamu iemeslu dēļ tiek samazinātas. Tā tas notika, uzsākot 2017. mācību gadu, un tā tas turpināsies arī tālāk, kamēr radikāli netiks pārskatīta šī birokrātiskā un neefektīvā sistēma.

Mēs redzam, kā atrisināt izglītības kvalitātes problēmu Latvijā!
Tikai valstiska pieeja spēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību ilgtermiņā.
Latvijai nav citas iespējas: VALSTIJ JĀPĀRŅEM VISS SKOLU TĪKLS savās rokās un JĀNOSAKA VIENOTS, KONKURĒTSPĒJĪGS ATALGOJUMS VISIEM SKOLOTĀJIEM LATVIJĀ. Tas dos iespēju piesaistīt izglītotākus, motivētākus un mūsdienu dinamiskajai videi atbilstošākus mācībspēkus. Tikai pastāvot reālai konkurencei uz skolotāju vietu, mēs spēsim nodrošināt nepieciešamo izglītības kvalitāti. Tikai šāda pieeja, nevis mehānisks papildu finansējums izglītības sistēmai kopumā, kas šobrīd strādā tās administratoru interesēs, dos nepieciešamo rezultātu.
Mēs to redzam šādi:
mazāks skolu skaits → mazāks skolotāju skaits → lielāks atalgojums skolotājiem → lielāka skolotāju konkurence → augstāka izglītības kvalitāte visās skolās.

PIEVIENOJIES

Ja Tev nav vienaldzīga Latvijas nācijas pastāvēšana ilgtermiņā un Tu atbalsti mūsu idejas un programmu nākamajām Saeimas vēlēšanām,

KĻŪSTI PAR MŪSU BIEDRU
aizpildot šo anketu:

APSTIPRINĀT

E-pastā saņemsi apstiprinājumu par iestāšanos.

Vērts izlasīt
LASĪT VĒL